Nu vot i nazkaids namīrs man ir uzbrucs. Voi tys nu pavasara, voi par ilgi jau sātā siežu, nazynu. Koč kaidu virzeibu voi jautreibu gribīs. Bejom Reigā iz Edmunda dzimšonys dīnu. It kai nikuo tiada sevišķa, bet izreiz cyta sajyuta, ir par kū pasasmīt, ir ar kū i par kū parunuot.
Reigā es izreiz jyutūs pamaneita, nūvierteita, pīvilceiga, ospruoteiga. A te, neikstu lānā gorā. Ni man te darēt ir kū, ni ari gribīs kuo.
trešdiena, 2011. gada 16. marts
Malns mersedess
Vakar kaimiņš taids cīši prīceigs aicynuo mani vyzynuotīs. Vyss jūks ir tymā, ka jam pīder apbeideišonys birojs, i piedejā laikā jis pasuocs iz sātu braukt ar malnu mersedesu... nui, ar katafalku! :D
otrdiena, 2011. gada 8. marts
Vakar, šudin
Nu re, Valdis ir eksamenu veiksmeigi puorlics, vīnu klaidu gon īlaide, bet beja pīļaunamys treis. Byus tagad sertificeits geodezists sertificeita topografa vītā (jim tī seritfikacejis sistema mainuos) i varēs sovu dorbu darēt tuoļuok kai da šam. Ja gribēs. A ka nagribēs, varēs īt gruovus rakt. Es jam jau sacieju, ka ir lela starpeiba, voi tu rūc gruovus deļ tam, ka tev tai tymā breidī gribīs, voi deļ tam, ka tu naasi kvalificeits darēt kū cytu.
8.marts.
Atnese man 5 boltys tulpeitis ar viļņuotom maleņom, pošam patykušys, nu šmukys jau ir. Juo prīkšnīks nūšpikuojs i paniems taidu pošu pušķeiti sovai jaunajai dāmai - blondajai krūdzinīcei. Da, cik seņ vēl jam sīva beja, a tagad vyss paputiejs. Kai jau daždīn dzievē. Muna muosa ari grib škiertīs. Lai jai veicās.
Vakar beju postā i saniemu paceņu, kū nu Anglejis atsyutēje muna draudzine Īva. Paceņā beja konfektis - poļaku gūtenis, Krówka, losuos kai 'krufka'. Angļi poši tīši taidys naražoj, lai gon koč kas leidzeigs asūt gon. Byus munā kolekcejā papyldynuojums!
Kamer postā gaidieju sovu ryndu, atsavylka vacuoks veirīts, kaids latviski runojūšs krīvs. Jū īintreresēje posta svori, nu i mes tī pakicineidami nūsvērem vysaidys lītys - muna autovadeituoja aplīceiba sver 3 gramus, juo pase - 31, a atslāgys - 32 gramus. Moks pi 130 gramim, uodys capure nazkai leidzeigi. Beja jautri.
A vokorā dzērem ar Valdi veinu. Beja jau nūjauta, ka byus nūlics. Voi ta par velti es skaitieju rūžukrūni i reizē turieju eikšķi, kamer jis lyka eksamenu?
8.marts.
Atnese man 5 boltys tulpeitis ar viļņuotom maleņom, pošam patykušys, nu šmukys jau ir. Juo prīkšnīks nūšpikuojs i paniems taidu pošu pušķeiti sovai jaunajai dāmai - blondajai krūdzinīcei. Da, cik seņ vēl jam sīva beja, a tagad vyss paputiejs. Kai jau daždīn dzievē. Muna muosa ari grib škiertīs. Lai jai veicās.
Vakar beju postā i saniemu paceņu, kū nu Anglejis atsyutēje muna draudzine Īva. Paceņā beja konfektis - poļaku gūtenis, Krówka, losuos kai 'krufka'. Angļi poši tīši taidys naražoj, lai gon koč kas leidzeigs asūt gon. Byus munā kolekcejā papyldynuojums!
Kamer postā gaidieju sovu ryndu, atsavylka vacuoks veirīts, kaids latviski runojūšs krīvs. Jū īintreresēje posta svori, nu i mes tī pakicineidami nūsvērem vysaidys lītys - muna autovadeituoja aplīceiba sver 3 gramus, juo pase - 31, a atslāgys - 32 gramus. Moks pi 130 gramim, uodys capure nazkai leidzeigi. Beja jautri.
A vokorā dzērem ar Valdi veinu. Beja jau nūjauta, ka byus nūlics. Voi ta par velti es skaitieju rūžukrūni i reizē turieju eikšķi, kamer jis lyka eksamenu?
svētdiena, 2011. gada 6. marts
Operys jūceņš
Vakar bejom, iz Melo-M "Operas joks". Melo-M ir taidi treis puiši-čellisti, izpilda da rībumam populārus gobolus iz sovim čellim, nu i ari dažys jūs oriģinālkompozīcejis (Auzāna), kas tymā vysā ir pats lobuokīs, man dūmuot. Nu nazynu, īprīkšejū reizi "Apkārt pasaulei" man it to patyka lobuok, lai gon "popsa mohrovaja" vīn beja. Tūreiz nazkai nūskaņuojums baigi uzalobuoja, beja lobs pacālums, bet šūreiz tai pamīgaini. Bet dūmoju, tei tikai muna problema.
Lai gon Valdim ari na cīši. Tūmār trykst pamateiguma i satura nu konteksta izrautim vyspopularuokajim operu fragmentim. Bet vīns lobums nu tuo koncerta beja - sasagribējēs iz eistu operu.
Piedejū reizi mes ar Valdi bejom iz "Karmenu". I vakar koncertā dzierdējem vysu "Karmenys" atslāgys momentu savuorstiejumu vīnā dažu minūšu garā kompozicejā. Es smejūs - "Karmenys" konspekts!
Lai gon Valdim ari na cīši. Tūmār trykst pamateiguma i satura nu konteksta izrautim vyspopularuokajim operu fragmentim. Bet vīns lobums nu tuo koncerta beja - sasagribējēs iz eistu operu.
Piedejū reizi mes ar Valdi bejom iz "Karmenu". I vakar koncertā dzierdējem vysu "Karmenys" atslāgys momentu savuorstiejumu vīnā dažu minūšu garā kompozicejā. Es smejūs - "Karmenys" konspekts!
piektdiena, 2011. gada 4. marts
Klīdzieji
Vysi personaži itymā rokstā ir izdūmuoti, it sevišķi muni rodi i kaiminīne, kas dzievoj zem manis! Vysys sakriteibys ir leidzeibys ir pilneigi najaušys.
***
Iz pasaulis ir cylvāki, kuri ir puorlīcynuoti, ka pats Dīvs jim ir devs tīseibys klīgt iz cytim.
Voi tī gūs pa vaļai aizbāg i kaidu burkuonu jūs duorzā nūād, voi radinīks paprosa jū aizvest iz sātu, a izaruodīs, ka samoksuot naudā voi graudā voi vīnkuoši atsavainuoit voi pasacēt paldis nikai navar. Ir juomoksoj ar sovim nervim i pazemuojumu. Vysu ceļu braucūt mašynā juosaklausuos klīgšona, kaids dzāruojs i māsls esi, kaidu puorpasauleigu pakolpuojumu tev tagad snīdz, atvadūt tevi iz sātu. I vēl beiguos panem nu tevis naudu i gali, kū dabuoji cyuku bērēs. I deļ kam tod tu meiluo dvēsele vīnkuorši napasacieji, ka nagribi braukt, ka tev žāl sovu mašynu līkus puors kilometrus dzonuot? Deļ kam diers cylvākam dvēselē tai, ka jam peic tam itū atstuostūt osorys stuov acīs? Tok atsoki jam sovu paleidzebu, ja jei tik duorgi moksoj, jis iztiks bez tevis. 100 punkti. Kaids cyts jū atvess i beiguos pasacēs: "Nav par kū!"
Voi ari, pyrms puors godim saguoja šmuce, salyuza iudins krāns kamer bejom muosineicys kuozuos, i vīnā vītā nūpludynuoja apakšejai kaiminīnei grīstus i sīnu. Asūt tikkū remonts bejs. I jei klīdz i klīdz, i vēl vycynoj daguna golā izziņu, ka kāderiz ar nervu sabrukumu ir psihenē pabejuse. Nu i kū man tagad darēt? Tevis deļ tože psihenē īt? Mes jai sūlom naudu, a jei tik klīdz. Beiguos mes sokom: darēsim tai, voi nu mes jyusim samoksojom vysus zaudiejumus i jyus beidzot klīgt, voi ari klīdzit, i mes jyusim nikuo nadūsim. I kū dūmoj - jei isavēlējēs klīgt. Tai ka tūmār na jau naudā i zaudiejumūs tei līta, bet baudā, kū tys klīdziejs giust, paruodūt sovu varu i puoruokumu, pazemojūt "vaineigū".
Reiz Reigā saguoja taids pats gadīns - appludynuoju apakšejūs kaimiņus. Tī dzeivuoja pīkluojeigi pensionari. Jī atguoja da manis, mes atrodom tū vītu, kur iudins beja sasakruojs - zam vannys aiz dekorativojom flīzem, es atsavainuoju i vysu saslaucieju. I jī beja prīceigi, ka problema nūvārsta. Taipat es ari asu tykuse nūpludynuota - tod es guoju da augšejim kaiminim i mes meklējem, kur ir iudins nūplyude. I nikaidu skandalu.
Cylvāki, nivīnam nav tīseibu klīgt iz jyusim. Ja vīn jyus poši naklīdzit pretī.
ceturtdiena, 2011. gada 3. marts
Herpis munā dzeivē
Herpe iz lyupys jau pussadzejuse. Valdis ituos dīnys mani bučoj tikai iz vaidzeņa, ha ha, nagrib iz sovys uodys tū zarazu izbaudēt. Šudin gon īdeve vīnu cīši vīglu bučeņu ar pošim izstīptūs lyupu galenim. Drūsminīks!
Šudin nūgurums, pa dīnu gulieju i mūrguoju. Cīši strāšni jau tī murgi nabeja. Nazynu, mož deļ tam, ka itymuos dīnuos es asu nasķeista sīvīte, tys jau ķermeni nūvuojynoj i vādars ari breižim pasuop, bet nu na jau vīnmār man ir tai. I herpe ari - koč i izlēce kaidu dīnu pyrms mienešreizem, tok mož koč kai ar tū ciklu saisteita tūmār ir. Vīnu breidi godus desmit atpakaļ man cīši bīži beja pasuokušys herpis mestīs - kai mienešreizis, tai herpe, i vēlreiz i vēlreiz. Cīši napateikami. Bet vysstrašnuok man beja 2001.godā puorguojīņa laikā Karpatūs - tod i mienešreizis, i vīnveideiga puortyka, i guleišona teltīs i nūgurums i kašķi ar tuobreiža mīļuokū Juoni - vyss tys kūpā nūvede pi tuo, ka sasametēs man herpis pa lyupom i daže iz byuda dīzgon tuoli nu mutis - tī man pa mīgam beja sīkola aizteciejuse. I tik lelys. Myusim beja vēl vīna meituška grupā - Ita. Tai ari vysa mute beja herpēs, bet myusu treis bīdrim - nikuo. I nikaidu zuoļu pret herpem tože leidza nabeja. Kod tykom uorā nu kolnim - taisnā ceļā iz ukraiņu aptīku!
Bet nu kam ir tys vīruss organismā, tam byus ar jū sadzeivuot! Lai cik uzmaneigs byusi, i vitaminus dzersi, i syti gierbsīs, i pareizi iessi, taipat kaidā breidī tei mauceiba izalaussīs iz uoru!
Šudin nūgurums, pa dīnu gulieju i mūrguoju. Cīši strāšni jau tī murgi nabeja. Nazynu, mož deļ tam, ka itymuos dīnuos es asu nasķeista sīvīte, tys jau ķermeni nūvuojynoj i vādars ari breižim pasuop, bet nu na jau vīnmār man ir tai. I herpe ari - koč i izlēce kaidu dīnu pyrms mienešreizem, tok mož koč kai ar tū ciklu saisteita tūmār ir. Vīnu breidi godus desmit atpakaļ man cīši bīži beja pasuokušys herpis mestīs - kai mienešreizis, tai herpe, i vēlreiz i vēlreiz. Cīši napateikami. Bet vysstrašnuok man beja 2001.godā puorguojīņa laikā Karpatūs - tod i mienešreizis, i vīnveideiga puortyka, i guleišona teltīs i nūgurums i kašķi ar tuobreiža mīļuokū Juoni - vyss tys kūpā nūvede pi tuo, ka sasametēs man herpis pa lyupom i daže iz byuda dīzgon tuoli nu mutis - tī man pa mīgam beja sīkola aizteciejuse. I tik lelys. Myusim beja vēl vīna meituška grupā - Ita. Tai ari vysa mute beja herpēs, bet myusu treis bīdrim - nikuo. I nikaidu zuoļu pret herpem tože leidza nabeja. Kod tykom uorā nu kolnim - taisnā ceļā iz ukraiņu aptīku!
Bet nu kam ir tys vīruss organismā, tam byus ar jū sadzeivuot! Lai cik uzmaneigs byusi, i vitaminus dzersi, i syti gierbsīs, i pareizi iessi, taipat kaidā breidī tei mauceiba izalaussīs iz uoru!
trešdiena, 2011. gada 2. marts
otrdiena, 2011. gada 1. marts
Mūrgs
Šūnakt pa ilguokim laikim redzieju murgu, taidu klasisku deļ manis.
Pi Modūnis posta kolnā aizīt īleņa, nav jau cīši stuova, bet sapnī ruodējēs stuovuoka. Nazkaidi man napazeistami jaunīši a to i bārni spēlējēs ar zārkim - laide tūs nu kolna. Beja jau vosora, voi vāls pavasars. Zārki sleidēje nu pakalneņa i beiguos apsaguoze, i nu jim vēlēs uorā nabašnīki - pavacuoki veirīši uzvalkūs, vīnam daže golva beja atdaleita nu ķermeņa i tei aizripuoja prūm. Pavysom beja kaidi treis zārki. Itys nūtykums manī izraisēje lelu sašutumu i naizpartni par tū, kai tai var reikuotīs i voi nikuo svāta vairs nav itymā pasaulē, ka jauni cylvāki aiz gara laika nūzūg zārkus i izaklaidejās caur nacīnis izruodeišonu i ņirguošonūs par aizguojiejim.
Tai vot. A pasamūdūs, i īkšuos nalels drebuļs. Nazynu, kas organismam voi pruotam nabeja patics, ka jis man iteidu sapni atsyutēje.
Pi Modūnis posta kolnā aizīt īleņa, nav jau cīši stuova, bet sapnī ruodējēs stuovuoka. Nazkaidi man napazeistami jaunīši a to i bārni spēlējēs ar zārkim - laide tūs nu kolna. Beja jau vosora, voi vāls pavasars. Zārki sleidēje nu pakalneņa i beiguos apsaguoze, i nu jim vēlēs uorā nabašnīki - pavacuoki veirīši uzvalkūs, vīnam daže golva beja atdaleita nu ķermeņa i tei aizripuoja prūm. Pavysom beja kaidi treis zārki. Itys nūtykums manī izraisēje lelu sašutumu i naizpartni par tū, kai tai var reikuotīs i voi nikuo svāta vairs nav itymā pasaulē, ka jauni cylvāki aiz gara laika nūzūg zārkus i izaklaidejās caur nacīnis izruodeišonu i ņirguošonūs par aizguojiejim.
Tai vot. A pasamūdūs, i īkšuos nalels drebuļs. Nazynu, kas organismam voi pruotam nabeja patics, ka jis man iteidu sapni atsyutēje.
Abonēt:
Ziņas (Atom)