Vysa dīna pa sātu, i temperatura nadaudz, ap 37 grūzuos. Muoseicys meitu sastdin nūkristējem glauni, Valdis gon gulēje sātā. Mes ar Mairu nūrunuojam, ka myusim labi - ja kaids kū prosa par myusu veirīšim - Mairai Anglejā a muns - slyms. I punkts. A divejom cytom muosom gryutuok - tom veiri šmucis taisa, īdzer par daudz, mašynā īkšā i pazyud naz kur iz ilguoku laiceņu voi suok bļaustētīs i cytom dāmom kanti sist. Fu.
Nu a par Valda dorbabīdru braucīni iz Stokholmu ar prāmi dzierdieju, ka asūt vysu ceļu dzāruši - pa vysim 10 litrus šņaba lykuši cauri, pilsātu nicik nav redziejuši, a tī tok solts kai i pi myusim, i palāks tagad. Jezu, cik labi, ka es tī nabeju, byutu izbeseita, nūguruse i dusmeiga. Es tai dūmoju. I daudz dzert es vairs navaru, nav ni tuos veseleibys, ni gribeišonys cīst paģirys ūtrā dīnā, kod drebuli krota, i naloba dūša i morāluos paģirys - vysbrīsmieguokuos.
A vakar beja Valentīndīna. Atguoja da myusu cīmā Andris. Nabags ap jaunū godu otkon beja psihenē tics iz mienesi. Tys pats vacīs jūks - vyss suocās ar bezmīgu. Tagad taids drusku jūceigs, i pats tū saprūt. A kū lai dora, kotram sovs krysts, dažreiz grybādams nazyni, kai cylvākam paleidzēt. Nu tod mes izguojem pastaigā pa pilsātu, daguojam da Maximys, es Valdim nūpierku tymsi sorkonu rūzeiti pa 55 santimi, vysu mīleituoju dīnā. Kai nikai muns meilais rupucs. I kū, rupucs vokorā izleida nu sātys peic vairuoku dīnu slymuošonus, daguoja da tyvejuo veikala, nūpierka pīnu, a kaidu mozu duovaneņu man svātkūs i napadūmuoja nūpierkt. Atguoja sātā, es jau cereigi gaidu, i nikuo. Man palyka tik abidna, bet es jau jū pazeistu, varieju gaidēt, ka aizmierss i napadūmuos. Peic breiža jis prosa, kū es narunoju ni vuorda, a es i soku - par tū, ka es svātkūs otkon palykuse naīvāruota i naapsveikta. Tys ari palyka skumeigs i kluss, taids kai vaineigs nadaudz. Bet peic kaidys stundeitis jau suokom runuot normali, a kū cytu. Tai mes te dzeivojom.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru