pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Peldūšuos solys

Taisieju tikū deļ Valda "peldūšuos solys". Tī juosakuļ ūlu boltumi ar cukru i juoapplaucej verdūšā pīnā - tuos byutu solys, bet nu dzaltanumim taisa vanilis mērci, kurā tuos solys peldynuot. Losu internetā komentarus - daudzim tuos ir breineiguokuos bierneibys atminis, dažim - leluokīs mūrgs. Es pagaršuoju kaidu krikseiti nu tom solom - soldons, pīnā pavuoreits ūlys boltums. Fu. Bet Valdis ir nu tim, kam ar itū iedīni saistuos saulainys atminis, man pošai nav nikaidu. Mama myusim nataisēje peldūšuos solys. Nazynu, deļ kam tai, bet nasajiyutūs apdaleita. Mama myusim taisēje sieņu mērci rudinī i pa svātkim "Vacreigai" leidzeigūs gulbeišus - plauceituo meikle ar kremu īkšā, i atseviški nu meiklis izcapti izlīkti gulbju kakleni, kū peic tam īspraude vajadzeigajā vītā. Voi calmu - tortis maizi apsmērēje ar kremu nu vīnys pusis i sarullēje kai calmu ar goda rinčim, pastatēje iz suona, nu molom nūzīde ar kremu i saspraude vēl calminis - speciali nu meiklis izcaptys sientenis. Vot beja laiki. Gondreiž par vysu, kū mama taisēje, beja prīks. Tik na par oknom, tuos cīst navarieju. I tagad nacīšu. Ja nu vīneigi pastēti - tei gon man pateik.

Valdis vēl nav sātā nu dorba. "Peldūšuos solys" jū gaida. Mož patiks? Ja mama bierniebā byutu taisiejuse, ak jau i man patyktu.

***

Nu vot i pagaršuoja Valdis "peldūšuos solys", i naasūt eisti tys. Nu kaņešna, tai kai mamai jau nasaīs nikod. Naz voi atlykums nabyus miskastē juoizmat?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru